Atverot e-pastu, jūs ieraugāt interesantu, taču aizdomīgu ziņojumu no kāda uzņēmuma.


3::pikšķerēšana
1::spiegprogrammatūra
2::elektroniskā maldināšana.

Šī ir pareizā atbilde. Pikšķerējot uzbrucējs cenšas ievākt lietotāja personas datus (piemēram, paroles un kredītkartes kodus), izmantojot viltus lietotnes, viltus īsziņas vai viltus e-pasta ziņojumus, kas izskatās īsti. Uzbrucējs var vai nu jums prasīt sniegt datus tiešā veidā (t. i., sniedzot atbildi e-pastā), vai arī iegūt datus, apmeklējot viņa norādīto tīmekļa vietni. Nekad neatbildiet uz vēstuli, kas izskatās pēc pikšķerēšanas.

 

Sīkāka informācija ir pieejama šeit: https://www.enisa.europa.eu/topics/national-csirt-network/glossary/phishing-spear-phishing.

 

Šī atbilde nav pareiza. Spiegprogrammatūra ir ļaunprātīga programmatūra, kas slēptā veidā ievāc informāciju par lietotājiem un viņu darbībām, lai to izmantotu tirgdarbības vajadzībām, piemēram, profilēšanai vai mērķtiecīgai reklāmai. Šāda spiegprogrammatūra bieži vien izskatās pēc labticīgas programmatūras, kas instalēta ar lietotāja piekrišanu un pieprasa un ļaunprātīgi izmanto privilēģijas vairāk, nekā tas nepieciešams lietotnes noteiktajiem mērķiem. Pareizā atbilde no piedāvātajiem variantiem ir pikšķerēšana. Pikšķerējot uzbrucējs cenšas ievākt lietotāja personas datus (piemēram, paroles un kredītkartes kodus), izmantojot viltus lietotnes, viltus īsziņas vai viltus e-pasta ziņojumus, kas izskatās īsti. Uzbrucējs var vai nu jums prasīt sniegt datus tiešā veidā (t. i., sniedzot atbildi e-pastā), vai arī iegūt datus, apmeklējot viņa norādīto tīmekļa vietni. Nekad neatbildiet uz vēstuli, kas izskatās pēc pikšķerēšanas.

 

Sīkāka informācija ir pieejama šeit: https://www.enisa.europa.eu/topics/national-csirt-network/glossary/phishing-spear-phishing.

 

Šī atbilde nav pareiza, tomēr to varētu uzskatīt par daļēji pareizu atbildi. Elektroniskā maldināšana ir situācija, kurā kiberuzbrukums tiek veikts, sniedzot maldinošu pakalpojumu (piemēram, tīmekļa vietni, Wi-Fi tīklāju), kas tiek uzdots par leģitīmu pakalpojumu. Bieži vien tiek uzdota maldinoša e-pasta adrese (t. i., e-pastā norādītā sūtītāja informācija), kā tas bieži ir mēstuļu gadījumā. Tomēr pareizā atbilde no piedāvātajām ir pikšķerēšana, proti, uzbrucējs cenšas ievākt lietotāja personas datus (piemēram, paroles un kredītkartes kodus), izmantojot viltus lietotnes, viltus īsziņas vai viltus e-pasta ziņojumus, kas izskatās īsti. Uzbrucējs var vai nu jums prasīt sniegt datus tiešā veidā (t. i., sniedzot atbildi e-pastā), vai arī iegūt datus, apmeklējot viņa norādīto tīmekļa vietni. Nekad neatbildiet uz vēstuli, kas izskatās pēc pikšķerēšanas.

 

Sīkāka informācija ir pieejama šeit: https://www.enisa.europa.eu/topics/national-csirt-network/glossary/phishing-spear-phishing.

 


Ziņojumā teikts, ka "jūs esat laimējis loterijā", un uzņēmums jums prasa konkrētus personas un bankas datus, lai varētu pārskaitīt lielu naudas summu jūsu bankas kontā.

 

Šīs e-pasta vēstules ir labi zināms kiberuzbrukuma veids, kura nosaukums ir ...