Kad jūs apmeklējat tīmekļa vietnes, kurās tiek piedāvāti dažādi pakalpojumi, jūs kopumā gaidāt, ka pareiza attieksme pret jūsu privātumu un personas datiem ir atkarīga no pakalpojuma sniedzēja (piemēram, tīmekļa vietnes īpašnieka) labās gribas.


1::pretvīrusu programmatūra
3::integrēta datu aizsardzība.
2::šifrēšana.

Diemžēl šī atbilde nav pareiza. Pretvīrusu programmatūra pasargā jūsu datoru no ļaunprātīgas programmatūras. Lai arī dažos gadījumos pretvīrusu programma var pasargāt jūs no ļaunprātīgiem kodiem, kas var ietekmēt jūsu privātumu (piemēram, spiegprogrammatūrām), tā nav ar privātumu saistīto lēmumu iestrādāšana tehnoloģijā. Privātuma iekļaušanu tehnoloģijās sauc par integrētu datu aizsardzību, tas nozīmē, ka datu aizsardzības pasākumi (piemēram, apstrādāto personas datu daudzuma samazināšana, personas datu pseidonimizācija iespējami īsā laikā utt.) tiek iekļauti produktos un pakalpojumos jau no programmatūras izstrādes sākumposma. Vajadzība nodrošināt integrētu datu aizsardzību (dažos tekstos var sastapties arī ar terminu "integrēta privātuma aizsardzība") ir risināta Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (Regulā (ES) 2016/679, kas stājās spēkā 2016. gada 24. maijā un ir piemērojama no 2018. gada 25. maija). Plašāka informācija ir sniegta Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) ziņojumā Privacy and Data Protection by Design: https://www.enisa.europa.eu/activities/identity-and-trust/library/deliverables/privacy-and-data-protection-by-design

 

Šī patiešām ir pareizā atbilde. Integrēta datu aizsardzība ir pieeja, kas veicina privātuma aizsardzību, nodrošinot, ka datu aizsardzības pasākumi (piemēram, apstrādāto personas datu daudzuma samazināšana, personas datu pseidonimizācija iespējami īsā laikā utt.) tiek iekļauti produktos un pakalpojumos jau no programmatūras izstrādes sākumposma. Vajadzība nodrošināt integrētu datu aizsardzību (dažos tekstos var sastapties arī ar terminu " integrēta privātuma aizsardzība") ir risināta Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (Regulā (ES) 2016/679, kas stājās spēkā 2016. gada 24. maijā un ir piemērojama no 2018. gada 25. maija). Plašāka informācija ir sniegta Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) ziņojumā Privacy and Data Protection by Design: https://www.enisa.europa.eu/activities/identity-and-trust/library/deliverables/privacy-and-data-protection-by-design

 

Diemžēl šī nav pareizā atbilde, lai arī šifrēšanu var iestrādāt tehnoloģijā kā lēmumu par privātuma aizsardzību. Šifrēšanas metodes var uzskatīt par tehnoloģiju, kas uzlabo privātuma aizsardzību, tādā ziņā, ka tās nodrošina datu konfidencialitāti; taču šifrēšana ir tikai viens no tehniskajiem pasākumiem, kas var veicināt privātuma aizsardzību. Pareizā atbilde ir integrēta datu aizsardzība, proti, tā ir pieeja, kas veicina privātuma aizsardzību, nodrošinot, ka datu aizsardzības pasākumi (piemēram, apstrādāto personas datu daudzuma samazināšana, personas datu pseidonimizācija iespējami īsā laikā utt.) tiek iekļauti produktos un pakalpojumos jau no programmatūras izstrādes sākumposma. Vajadzība nodrošināt integrētu datu aizsardzību (dažos tekstos var sastapties arī ar terminu "integrēta privātuma aizsardzība") ir risināta Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (Regulā (ES) 2016/679, kas stājās spēkā 2016. gada 24. maijā un piemērojama no 2018. gada 25. maija). Plašāka informācija ir sniegta Eiropas Savienības Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) ziņojumā Privacy and Data Protection by Design: https://www.enisa.europa.eu/activities/identity-and-trust/library/deliverables/privacy-and-data-protection-by-design

 


Labāks veids, kā nodrošināt privātumu, varētu būt, ka pakalpojuma sniedzēji lēmumus, kas attiecas uz privātumu, iestrādā jau pašā tehnoloģijā, nevis tikai norāda savas vispārējās saistības juridiskos dokumentos.

 

Ar privātumu saistīto lēmumu iestrādāšana tehnoloģijā ir ...